Iepriekšējās ērģeles, kuras nav saglabājušās, 1869. gadā uzbūvē Liepājas ērģeļbūvētājs Kārlis Aleksandrs Hermanis. Tās ir viņa pirmās patstāvīgi būvētās ērģeles. Instrumentam ir 2 manuāļi un sākotnēji 16 reģistri, kurus paredzēts paplašināt līdz 21 reģistram. [1.]
Esošās ērģeles būvējusi Frankfurtes/Oderas firma W.Sauer 1904. gadā, tās iesvētītas 27. jūnijā un kopā ar uzstādīšanu izmaksājušas 4800,-rbļ. Iesvētīšanas dienas recenzija īpaši izceļ II manuāļa balsis Vox coelestis un Aeoline, kuru skanējums tiek raksturots kā brīnumains, kamēr visa instrumenta kopskaņa izpelnās vērtējumu varena un spoža. Ērģeļu iesvētīšanas koncertu spēlē mūzikas direktors Rūdolfs Grīviņš no Tērbatas. [2.]
Uzraksti uz ērģeļu apbūves iekšpuses vēsta, ka ērģeļu kopšana 20. gs. 20. un 30.-tajos gados atradusies H.Kolbes un A.Krāna rokās. 1943. gada 8. jūlijā ērģeles skaņojis J.Bokums. Interesanti, ka turpat norādīts arī gaisa spiediens - 95 mm/WS, kas pārlabots par 100 mm/WS. Cits uzraksts vēsta, ka 1925. gada martā H.Kolbe mainījis peļu sagrauztās membrānas spēles galdā un veicis citus darbus.
1. Hasenpoth//Rigasche Zeitung.-1869.-15.Jul.-No.160
2. Aus Hasenpoth//Libausche Zeitung.-1904.-25.Jun.-No142
Latvijas ērģeļu katalogs
drukāt šo lapu 
