Dzērbenes ērģeles ir viens no pirmajiem Augusta Martina darbiem Latvijas teritorijā. Ērģeles iesvētītas 1843.gada 30.augustā. Kāds 1848.gada A.Martina būvēto instrumentu uzskaitījums[1] Dzērbenes instrumentu ierindo kā trešo. To apliecina arī Tas Latviešu Draugs:
..jauna ērģele, kas pērnajā gadā, kad baznīca tikke iesvētīta vēl ne bij gatava, šai jaukā priecas dieniņā visiem par lielu sirdsprieku atskanēja. Šī ērģele ir tā paša meistera darbs, kas Gulbenes jaunā baznīcā (op.2, šobrīd Kaltenē-piez.M.Dz.) to lielu ērģeli ir uztaisījis, un maksā 835 rubļ.sudr.n; gan maz naudas par tādu brangu ērģeli-viņa tāda liela un ar tādu stipru skaņu, kā reti var atrast Vidzemes baznīcās. Ar šīs ērģeles mīlīgu, bet arī stipru skaņu.. [2]
Cits uzraksts instrumentā liecina par tā skaņošanu 1928.gada 13.jūnijā. Darbus veicis K.Skerstena firmas pārstāvis A.Krāns.
Uzraksti uz koka stabules vācu valodā vēsta par stabuļu iztrūkumiem, kas varētu būt attiecināmi jau uz I pasaules kara bojājumiem.
Par to kā ļoti vērtīgajam Augusta Martina būvētajam instrumentam 2 reizes teju paradoksālā veidā izdevies izglābties no nomainīšanas, raksta tās kādreizējais mācītājs Alberts Birnbaums:
Savā laikā Dzērbenes draudze divas reizes[3.] jau jau bija savākusi pietiekoši līdzekļus jaunu ērģeļu izbūvei, bet abas reizes tos zaudēja karos.Pēdējo reizi tās bija jau pasūtinātas Vācijā un daļa naudas iemaksāta firmai. Lai ērģeles saņemtu, atlikusī samaksa bija jānosūta 1940.-41.gadā, kad Latviju bija okupējusi Krievija. Dzērbenes draudzes mācītājs ieradās attiecīgās okupācijas iestādēs, lai šo lietu izkārtotu. Bet tur saņēma atbildi: Mums vajadzīgi āmuri, ne ērģeles . [4.]
• Der Orgelbauer Herr Martin in Riga//Rigasche Zeitung.-1848.-6.M ärz .-No.54
• Iz Dzērbenes draudzes Vidzemē//Tas Latviešu Draugs.-1843.-23.sept.-Nr.38
• Dzērbenes baznīcai būs jaunas ērģeles//Cēsu Vēstis.-1938.-10.jūn.-Nr.258
• Birnbaums, A. Gaŗezeram kaimņos// Treji Vārti.-1972.-1.sept.-Nr.35.-8.lpp
Latvijas ērģeļu katalogs
drukāt šo lapu 