|
Par zīmīgu ērģeļu vēstures liecinieci kļuvusi Subbass 16' reģistra H stabule, kura vēsta sekojošo:
1) ērģeles 1853.gadā būvējis C.Herrmann Liepājā. No šī instrumenta saglabājies prospekts. Būvei 50 rbļ ziedojis Krievijas cars Aleksandrs II un viņa māte, ziedojot 100 rbļ. Spriežot pēc apbūvē redzamajām pēdām ērģelēm bijuši ne vairāk kā 7 reģistri, visticamāk, instruments bijis bez pedāļa.
2) tālāk uzraksts vēsta, ka Subbass 16' reģistrs ir Jēkabpils meistara Mārtiņa Krēsliņa darinājums, kurš iegūts no viņa 11 reģistru ērģelēm, kuras būvētas 1895.gadā 4.vispārīgajiem dziesmu svētkiem. Dziesmu svētki rīkoti par godu 100 gadu atceres svētkiem sakarā ar Kurzemes pievienošanu Krievijai. Subbass 16' reģistrs Engures draudzei izmaksājis 110 rbļ., M.Krēsliņš pats to uzstādījis Engures ērģelēs 1896.gada maijā, visticamāk kopā ar pedāļa vējlādi. Izmaksas sedza Engures draudze.
3)ērģeles stipri cietušas I pasaules kara laikā līdz pat 1920.gadam. 1924.gadā tās saremontē meistars Jansons un instruments atkal tiek iesvētīts 1924.gada 17.februārī. Tālāk citāts no uzraksts uz stabules:
"Tā kā remonta darbi ērģelēm notika ziemā un caur sliktu sastrādāšanu tad ērģeles nedabūja savu pilnīgu saskaņu un jaukumu kā vajdzētu būt tomēr cietāmies līdz 1926.g. vasarai, kur arī tika nolemts vēl pārmālēt baznīcas iekšu un ārpusi, tad arī tai pašā reizē apsolījās mūsu ērģeles pietiekoši uzskaņot kā draudze varētu būt apmierināta ērģeļu meistars Prinduls."
4) 1931.gada 11.decembrī tiek iesvētītas H.Kolbes būvētās esošās ērģeles, kurām meistars īzmantojis veco apbūvi un Subbass 16' reģistru.
5) ērģeles skaņotas 1934.gada 4.septembrī
Apakšā pievienots oriģinālteksts uz Subbass 16' H stabules:
"Die eigentliche Orgel ohne Subass ist vom orgelbauer Herrmann sen. Libau im Jahre 1853 erbauet. Zu diesem baue hat Kaiser Alexader der II russland 50 Rbl. un seine Mutter 100 Rbl. hergegeben und geschenkt. Der erste Organist in Angern vom Jahre 1851.+1861. war Theodor Gruenberg vom Jahre 1861.u.soweit? Johann Weidemann Organist und Lehrer ex off. zu Angern."
Cits uzraksts blakus:
"Diese Subbasstimme ist im Jahre 1895 von dem Orgelbauer Martin Krehsling Jakobstadt angefertigt worden.Wurde auf dem IV allgemeinen Sängerfeste, welchesb zum Andenken an die 100jährige Einverleibung Kurlands an Russland gefeiert wurde, und von 5000 Sänger u. Sänngerinnen sowie von einem Musikkore(orig) von 500 Mann, Letten aufgeführt wurde als Orgel von 11 Stimmen mitgespie[l]t. Im Jahre 1896 der Angernschen Kirche für 110 Rubel verkauft und im Mai Monate von oben genannten Meister aufgestellt. Auf Bitte des Herrn Pastor Reinhardt hat die Angernsche Gemeinde oben genannte Sum[m]e hergegeben."
Uzraksts otrā pusē stabulei:
"No lielā pasaules kara sākot no 1914g.-1920.g. arī šī Engures baznīca bija no kara izpostīta nojaukts tornis un gluži izpostītas ērģeles. Nodibinoties Latvijas valdībai pēc Latvijas valsts parauga Engures draudzē nokartojās dr.padome 1922.g. tajā pašā gadā uzlika jaunu torni 1923 gadā 23 aprīlī dr. padome pieņema savu macitaju M.Kartiņu.uz macitaja ierosinajumu nodibinajas draudzes damu komiteja 1924.g. rudenī. Dāmu komiteja uz savu nodibinašanas dienu apdāvāja altari un kanceli ar jaunām samta drēbēm. Dāmu komit. priekšniece Alberg kdze altara deķim pate izšuva vārdus"Nāciet pie manis visi kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi es Jūs gribu atvieglinat." 1924.g. 1.junijā dāmu komiteja sarīkoja bazaru kurš deva atlikumu 110, 000 rub. tajā pašā gadā ar apkārt ejošām listēm salasīja ērģeļu remontam apmēram uz 15 (?) tūktoš rub. No augšā minētās zummas tai pašā gadā uzlika baznīcai jaunu jumtu un dažus citus remontus Baznīcai un izremontēja ērģeles ērģeļu meistars Jansons. Ērģeles tika iesvētītas 1924 gadā 17.februārī pie kuriem svētkiem piedalījās arī agrākais Engures mācītājs Reinharda kgs. Iesvētīšanā ērģeles spēlēja no Tukuma Vidusskolas skolnieks, kurš izpildīja spēlēšanu ļoti nepietiekoši, pēc viņa vietējā māc. meita E.Kartiņa, kura gan vēl nav spēlējusi ērģeles, bet tomēr šo darbu sāka izpildīt 1921.gadā Lielā lūdz. dienā tajā pašā vasarā vasaras brīvlaiku pavadot mājās ērģeļu spēlēšanu un kora vadīšanu izpildīja mācītāja dēls P.Kartiņš. Pēc tā aiziešanas izpildīja ērģelnieka vietu jau augšā minētā E.Kartiņa. Tā kā remonta darbi ērģelēm notika ziemā un caur sliktu sastrādāšanu tad ērģeles nedabūja savu pilnīgu saskaņu un jaukumu kā vajdzētu būt tomēr cietāmies līdz 1926.g. vasarai, kur arī tika nolemts vēl pārmālēt baznīcas iekšu un ārpusi, tad arī tai pašā reizē apsolījās mūsu ērģeles pietiekoši uzskaņot kā draudze varētu būt apmierināta ērģeļu meistars Prinduls. esam cerības pilni kā darbs būs pienācīgi izpildīts.Dievs lai palīdz meistariem darbā sastrādāt un draudzei attalgot meistarus."
Uzraksts uz apbūves dienvidu sienas iekšpusē:
"Erbaut 1931 unter Aussetzung des Gehauses und des alten Subbass 16' fertig am 11. Dezember 1931. H. Kolbe. Orgelbau Anstalt Rīga. // Gestimmt 4. IX 1934. H. K."
|