Par Jaunpiebalgas ērģeļu tapšanas vēsturi sīkas ziņas ir sniedzis Jaunpiebalgas ērģelnieks Otto Zariņš, kura atmiņas glabājas LNB Reto grāmatu un rokrakstu fondā. Draudzes priekšnieka sūtīts, O.Zariņš ir apbraukājis virkni Latvijas un Rīgas baznīcu ērģeles un konsultējies ar ērģelniekiem A.Nusu, P.Jozuu un O.Šepski. Tieši pēdējais ir rekomendējis izvēlēties kādu no 6 paša ieteiktajām vācu ērģeļbūves firmām Jaunpiebalgas baznīcas instrumentam un uzaicinājis nosūtīt tām vēstules ar lūgumu sagatavot piedāvājumu ērģeļu būvei.
Pēc piedāvājumu saņemšanas Otto Zariņš atkal ieradies Rīgā Vecās Ģertrūdes baznīcā, kur O.Šepskis izvērtējis saņemtos piedāvājumus un ieteicis izvēlēties G.Steinmeyer firmu šādu iemeslu dēļ:
1) viņš (O.Š) pazīstot šo firmu kā visai rūpīgu un solīdu,
2) no visām iesniegtajām dispozīcijām Steinmeyera dispozīcija esot vislabākā, sevišķi patīkams būšot II manuālis, kurā paredzēts vairāk balsu nekā I manuālī, starp tām ļoti skaistas balsis (Jubelflöte 8, Aeoline 8, Vox Coelestis 8, Oboe 8 un pat viena jauktā balss Sesquialtera 2k., kāda parasti II manuālī iztrūkstot),
3) G.Steinmeyers Baltijā vēl līdz šim neesot nevienas ērģeles būvējis, tāpēc domājams, ka viņš ar šo pasūtījumu gribēšot izcelt savu firmu un pielikšot visas pūles, lai ērģeles iznāktu labas.
Paklausot O.Šepska padomam 1913.gada decembrī Jaunpiebalgas draudze ērģeles pasūta G.F.Steinmeyer firmai Etingenā, un 1914.gada aprīļa beigās tās ir gatavas, bet maijā-jūnijā tiek uzstādītas baznīcā. Uzstādīšanas darbus vadījis somu tautības meistars Hymanders. Diemžēl O.Šepskis slimības dēļ nevar ierasties uz ērģeļu nodošanu. To dara Pauls Jozuus, kurš vasarās atpūties turpat netālajā Vecpiebalgā. Viņš instrumentu atzīst par visprecīzākajām pneimatiskās sistēmas ērģelēm, kādu viņam Latvijā nācies sastapt. Arī atklāšanas koncertu nākamajā dienā pēc pieņemšanas spēlē Pauls Jozuus.
Otto Zariņa atmiņas//LNB Reto grāmatu un rokrakstu fonds
Latvijas ērģeļu katalogs
drukāt šo lapu 
