Nav zināms, kad būvētas iepriekšējās ērģeles Kandavas luterāņu baznīcā. Tās kā daļu no samaksas 1863.gadā iegūst Liepājas ērģeļbūvētājs C.Herrmann. Virs ērģeļu spēles galda atrodam ierāmētu īsu ērģeļu vēstures kopsavilkumu, kura ziņu autors, visticamāk, ir Jēkabs Jauģiets, taču diez vai to rakstījusi viņa roka, ņemot vērā daudzas profesionāla rakstura kļūdas, kuras iezagušās aprakstā. Pašrocīgi Carl Herrmann plēšās atstātais uzraksts liecina, ka ērģeles sāktas būvēt 1863.gadā un izmaksā 1500 rbļ. Visticamāk tā ir salīgtā sākumsumma, kas gala rezultātā pieaug līdz 1700 rbļ.[1]). Interesanta ir ērģeļu plēšu vēsture. 1864.gada 4.oktobrī [2] iesvētītajam instrumentam 2 ķīļplēšas ir C.Herrmann gatavotas, bet 2 trūkstošās ķīļplēšas atvestas no vecajām Liepājas Trīsvienības baznīcas ērģelēm, kurām C.Herrmann 1859.gadā izgatavo 3 jaunas plēšas 8 H.A.Contius būvēto plēšu vietā.[3] Tātad 2 ķīļplēšas Kandavas ērģelēs līdz pat 1936.gadam patiesībā bija H.A.Contius būvētas! Vēsturiskais apraksts pie spēles galda gan min, ka C.Herrmann izmantojis veco Kandavas ērģeļu plēšas, kamēr pats C.Herrmann plēšas skaidri ierakstījis: "Die Balgen sind zwei meine und zwei alte 100 jährige, welche aus der Libauschen Dreifaltigkeits=Kirche entnommen sind...." (skat. zemāk)

Kandavas ērģeles - ar 2 manuāļiem un 18 reģistriem ir viens no lielākajiem C.Herrmann būvētajiem instrumentiem. Ievērību pelna arī ērģeļu prospekts, kura autors ir Liepājas būvmeistars Heinrich Zeh (+1867).[4] Tas izmaksājis 500 rbļ. Līdz šim nav zināms, ka viņš būtu projektējis vēl kādu citu ērģeļu prospektu. Interesanti un vienlaicīgi apbrīnas vērts, ka pārbūvējot instrumentu 1936.gadā, J.Jauģiets II manuāļa žalūziju skapja būvē izmanto vecās C.Herrmann ķīļplēšas, uz kurām C.Herrmann izdarījis vairākas ārkārtīgi interesantas atzīmes. Lūk, C.Herrmann oriģinālteksts:

"Im Jahre 1863 ist Candausche Orgel von dem Orgelbau Carl Herrmann aus Libau verfertigt. Die Orgel kostet 1500 Rubel und die alte Orgel noch dazu. Die Balgen sind zwei meine und zwei alte 100 jährige, welche aus der Libauschen Dreifaltigkeits=Kirche entnommen sind. Das ganze Werk besteht aus 18 Registern. !!!Ehre sei Gott dem Vater und dem Sohn und dem Heiligen Geiste. Amen!!!"

" 1863.gadā Kandavas ērģeles izgatavojusi Carl Herrmann ērģeļbūves darbnīca Liepājā. Ērģeles izmaksā 1500 Rbļ. un vecās ērģeles klāt. Divas plēšas ir manas un divas 100-gadīgas, kuras pārvestas no Liepājas Trīsvienības baznīcas. Viss instruments sastāv no 18 reģistriem. !!!Gods lai ir Dievam Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam.Āmen!!!"

Tālāk seko kāds interesants uzraksts Latvijas ērģeļbūves vēsturei . C.Herrmann uzskaitījis visus savas darbnīcas strādniekus:

"Die Gehülfen des Orgelbauers Carl Herrmann sind: 1)Carl Krause, 2)Carl Urban, 3)E.Fridrichsberg, 4)Heinrich Schneiderrath (Burchardt) 5)C. Herrmann Neffe, 6)Carl Herrmann Sohn"

"Ērģeļbūvētāja Carl Herrmann palīgi ir: 1) Carl Krause, 2) Carl Urban, 3) E.Fridrichsberg, 4) Heinrich Schneiderrath (Burchardt), 5) C.Herrmann brāļa dēls, 6) Carl Herrmann dēls "

Uzskaitījums ievērojams ar to, ka tajā rminēts gan Carl Herrmann paša dēls Karls [Aleksandrs] Hermans, kurš pēc tēva nāves 1868.gadā pārņem tēva darbnīcu, gan arī brāļa dēls [J.]C.Herrmann, kurš vēlāk pārceļas uz Jelgavu un nodibina patstāvīgu darbnīcu, kvalitātes ziņā gan neaizsniedzot savu onkuli.

Kandavas ērģelēs atstātie uzraksti sniedz visnotaļ plašas un izsmeļošas ziņas par ērģeļu uzstādīšanas gaitu. Tā kāds cits uzraksts apbūves iekšpusē atklāj savdabīgu kalendāru, kurā atzīmētas ērģeļu uzstādīšanas dienas, tās precīzi datējot no 1864.gada 14.augusta līdz 1.oktobrim. Ikkatra nostrādātā nedēļa krusteniski pārsvītrota, kalendāra malās atrodamas vairākas piezīmes. No kalendāra noprotams, ka ērģeļu uzstādīšana prasījusi 49 dienas. Pie 4.un 5. septembra malā izdarīta atzīme: " J.C. in Zehren" (acīmredzot J.C.Herrmann divas dienas strādājis Cīravā), savukārt pie 5.septembra apakšā pierakstīts "Sonab. d.5 kam Krause" , kas liecina, ka sestdien,5.septembrī ieradies Carl Krause. Uzraksts aiz 1.oktobra "Ende der Aufstellung" iezīmē Kandavas ērģeļu pabeigšanas datumu.

1912.gadā no 24.-30.maijam ērģeles tīrijis un skaņojis neidentificēts meistars.

Vēl tīrīšana notikusi 1924.gadā, kā liecina uzraksts:"Tīrītas no firmas K.Skersten Riga no 10-24 Julija 1924 A.Kran"

1936.gadā ērģelēm 3 reģistrus piebūvē Liepājas meistars Jēkabs Jauģiets. Viņa veikums rokrakstā fiksēts pa punktiem un ierāmēts atrodas virs spēles galda un apskatāms pievienotajos foto.

Kā liecina teksts, J.Jauģieša veiktie darbi ir:

1)Jaunas divfaltu paralēlplēšas 4 veco ķīļplēšu vietā. Veco ķīļplēšu materiāls tiek izmantots švellkastes būvē.

2) trīs jauni piebūvēti reģistri II manuālī: Bourdon 8', Gemshorn 8' un Flötenprincipal 8'. Pēc tā laika tradīcijas metāla stabules Jauģietis pasūta A.Laukhuff firmai Vācijā. Koka stabules ir paša J.Jauģieša darinātas.

3) II manuālis tiek iebūvēts švellkastē,

4) II manuālim piebūvēta tremolo ierīce,

5) nokrāsotas prospekta stabules, notīrītas un iepulētas koka daļas,

6) ērģeles iztīrītas, intonētas un uzskaņotas,

7) izlabota visa ērģeļu mehānika.

Visa ērģeļu pārbūve izmaksā 4723,50 Ls un atjaunotā instrumenta iesvētīšana notiek 1936.gada 18.oktobrī. Interesanti, ka pārbūvi J.Jauģietis datē ar opusa numuru 10, tātad 3 reģistru piebūvi zināmā mērā pielīdzinot jaunbūvei. Iespējams, ka tā laika tradīcija bija arī pārbūves datēt ar atsevišķiem opusa numuriem.

Par tālākiem darbiem šobrīd ziņu trūkst. Katrā ziņā, visticamāk, padomju laikā ērģeļu plēšām visai neprofesionālā veidā pievienota siena turbīna bez gaisa regulēšanas vārsta.

Hronoloģija:

1864.g.4.X jaunu ērģeļu iesvētīšana C.Herrmann
1936.g. ērģeļu paplašināšana J.Jauģietis

Avoti:
[1] Kurland//Libausche Zeitung.-1864.-No131.-5.Nov.
[2] Beitrag zur Orgelbaukunst//Rigasche Zeitung.-1859.-No.196.-26.Aug.
[3] E.F.S.// Latviešu Avīzes.- 1864.- Nr. 6.- 21. lpp.
[4] Kurland//Rigasche Zeitung.-1864.-No254.-31.Oct.

J.Jauģieša veikto dsarbu saraksts

Būvdarbu kalendārs saraksts