Lēdurgas ērģeles

1772. gadā celtajai baznīcai pirmās ērģeles tiek iegādātas ap 1850. gadu.[1] To būvētājs nav zināms. Instruments iet bojā I pasaules kara laikā: „Postīšanas darbu iesākuši salašņu ļaudis – tranšeju strādnieki un pēc tiem krievu karaspēks.”[2]
1921. gada vasarā jaunu ērģeļu būvi uzsāk ērģeļbūvētājs Kārlis Ezergailis no Rīgas. Ērģeles izmaksā 420 000 rbļ. no kuriem 302 000 rbļ. draudze savāc divos! bazāros.
16 reģistru ērģeļu pabeigšana tiek plānota uz 1922. gada 2. septembri. Nepietiekošo līdzekļu dēļ, kā arī tādēļ, ka kavējas sastāvdaļu piegāde no Ludvigsburgas, ērģeļu iesvētīšana tiek pārcelta uz 31. decembri.[3] Ērģeļu iesvētīšana notiek, bet arī šajā datumā instruments vēl nav pilnīgi pabeigts: „Nodomātais mākslas koncerts nevarēja notikt ērģeļu negatavības dēļ, tas tiek atlikts uz februāra mēnesi; tur piedalīsies māksl. A.Kalniņa kgs un citi.”[4] Ērģeļu iesvētīšanas gadījumam Krimuldas mācītājs J.Ērmanis sacerējis šo dziesmu:

Lēdurgas instruments paliek vienīgās Kārļa Ezergaiļa būvētās ērģeles.
Ērģeļu iesvētīšana notiek 31.decembrī.[5] Tomēr tām ir visai īss mūžs. Aizmirsts elektriskais sildītājs izraisa ugunsgrēku un ērģeles, izņemot prospektu, sadeg. Domas dalās jautājumā par to, kurā gadā tas noticis. B.Federa atmiņas runā par laiku pirms II pasaules kara: „Izcēlās ugunsgrēks, sadega ērģeles [..]Kas tikai pirms dažiem gadiem bija bijusi mūsu acīs līdzīga līgavai, tagad bija tapusi par atraitni sēru drānās. Un tāda arī palika – neiepriecināta, visu savu krāšņumu zaudējusi, mūsu mīļā Lēdurgas baznīca, jo no dzelmes jau izkāpa, kā zvērs Jāņa atklāsmes grāmatā, otrais pasaules karš.”[6] VKPAI materiālos atrodam ugunsgrēku datētu ar 1947. gadu.[7] Instrumenta pārpalikumi nonāk Gaigalavas baznīcas ērģelēs.
Ar 1977. gada 28. septembra Alūksnes tautas deputātu padomes izpildkomitejas lēmumu uz Lēdurgas baznīcu nolemj pārvietot Zeltiņu baznīcas ērģeles. [8] Tas ir 1902. gadā [9] E.Martin būvēts instruments ar 12 reģistriem. Nav zināms, kurš veicis pārvietošanu.
1990. gadā tiek noslēgts līgums par ērģeļu restaurāciju ar kooperatīvu „Latvijas ērģeles”. Darbus paredzēts pabeigt līdz 1992. gada 31. decembrim. Saskaņā ar līgumu paredzēts izgatavot trūkstošās 237 ērģeļmetāla un 7 koka stabules, kā arī pārlīmēt visas pneimatikas daļas, kas attiecas uz vējlādēm. Tāpat līgums paredzēja prospekta krāsojuma noņemšanu un atjaunošanu, jaunu prospekta stabuļu izgatavošanu, kā arī 6 jaunu reģistru – Quinte 2 2/3', Octave 2', Rohrflöte 4' (I manuālī), Gemshorn 2', Fugara 4'(II manuālī) un Choralbass 4'(pedālī) un attiecīgo vējlāžu izgatavošanu. Pēdējai daļai bija paredzēta puse no līguma kopsummas Diemžēl 1995.gadā Lēdurgas pagasta padome spiesta konstatēt, ka darbi nav pabeigti. Ir pārlīmētas plēšiņas zem II.manuāļa vējlādes, abas apakštaciju pakāpes un reģistru plēšas, un izgatavotas trūkstošās Lieblich gedeckt 8' un Flauto dolce 4' stabules, tomēr tās nav ievietotas ērģelēs. Darbu nepabeigšanas iemesls ir kooperatīva „Latvijas ērģeles” likvidēšanās.
1998. gadā ērģeļu restaurāciju turpina A.Melbārdis un V.Ilsums. Iepriekšējā remonta laikā lietotās neatbilstošās ādas dēļ nefunkcionēja II manuāļa pneimatika. II manuāļa spēles pneimatikas 1.pakāpe tika pārlīmēta no jauna ar atbilstošu ādu.
2001. gadā ērģeļu restaurācija turpinās. Tiek pārlīmēta pedāļa vējlādes pneimatika. Izgatavotas trūkstošās Geigenprincipal 8' un Salicional 8' stabules - kopskaitā 37 un kopā ar 1990-to gadu sākumā izgatavotajām Lieblich gedeckt 8' un Flauto dolce 4' stabulēm ievietotas ērģelēs. Stabuļu izgatavošanu veic A.Melbārdis, izmantojot oriģinālam līdzīgā tehnoloģijā lieto Aug.Laukhuff firmas materiālu (naturguß). Tiek pagarinātas 3 Geigenprincipal 8' stabules, kuras bija saīsinātas pielāgojot Octave 4' reģistram. Vairāk kā pusei esošo metāla stabuļu veikta šlicu daļēja aizlodēšana, jo skaņojums bija dzīts uz augšu. Koka stabulēm veikta slēdzēju ietalkošana, atplīsušo sienu salīmēšana.
Skaņojot skaņojums pazemināts uz apmēram 25 centi zem a¹ = 440 Hz, jo laika gaitā tas bija stipri paaugstināts. Tādēļ šobrīd, kamēr nav veikta I manuāļa restaurācija, II manuāļa un pedāļa skaņojums ir zemāks kā I manuālim.

E.Martina signatūra uz koka stabulēm	K.Ezergaiļa ērģeles pirms ugunsgrēka. Oriģinālās prospekta stabules Foto no Vipers,B. Baroka .....
E.Martina signatūra uz plēšas vāka

Ārpus ērģelēm baznīcas bēniņos glabājas vienas šleiflādes pārpalikumi un pedāļa klaviatūras pārpalikumi. Vējlāde nav no K.Ezergaiļa ērģelēm, jo tā ir šleiflāde. Pedāļa klaviatūra varētu būt K.Ezergaiļa.
Vējlāde baznīcas bēniņos	Apdegušās pedāļa klaviatūras fragments	Koka stabules (K.Ezergailis) pārpalikumi

[1] Rumpēters, A. Vēstule no Lēdurgas draudzes//Svētdienas Rīts.-1923.-4.febr.-Nr.6.-5.lpp
[2] Turpat.
[3] Rumpēters, A. Vēstule no Lēdurgas draudzes//Svētdienas Rīts.-1923.-4.febr.-Nr.5
[4] Turpat.
[5] B[ertrams] F[eders] Mācītāja atmiņas: Mans darba rīts Lēdurgas-Turaidas draudzē//Ceļa biedrs.-1957.-26.lpp
[6] Turpat
[7] Lēdurgas luterāņu baznīca//VKPAI Dokumentācijas centrs.- Inv.nr. 48.806 IV
[8] VKPAI pieminekļu dokumentācijas centrs.-Inv.nr. 3970-43-KM
[9] Grauzdiņa,I. Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē.-R:Liesma.-1987.-82.lpp