|
Spriežot pēc ērģeļu uzbūves un vēstures, tās tapušas vairākos būves posmos. Vējlādes, plēšas un atsevišķas koka stabules būvētas Augusta Martina 1840-50to gadu būves veidā. Uz pedāļa kopeļa aizmugures ar zīmuli uzrakstīts ANO 1892.
Apbūves iekšpusē netālu no spēles skapja uz koka uzlīmēta zīmīte, kas apliecina transportēšanu pa dzelzceļu no Krustpils līdz Tukuma stacijai. Šie fakti ļauj pieņemt, ka 1892. gadā instruments uzbūvēts kā vienots veselums, izmantojot vecākas sastāvdaļas. Pedāļa klaviatūra un dažas citas detaļas atgādina Jēkabpils ērģeļu būvētāja Mārtiņa Krēsliņa stilu.
1924. gadā [1] pēc 1. pasaules kara ērģeles atjaunojis un remontējis Jānis Grosbarts . Domājams, ka viņš ievietojis A.Laukhuff firmas metāla stabules, kā arī izgatavojis koka stabules Floete 8' un Bourdon 16' reģistru diskantā. Šķiet, viņš arī uzlīmējis filca/ādas uzlīmes uz ventiļiem.
Nošu pults aizmugurē uzraksts: Vidējais remonts, intonēšana, skaņošana mechanisma tīrīšana 1958. g. VI P.Malinovski - Rīga.
1996. gadā Viesturs Ilsums uzstādījis lietotu ērģeļmotoru un izgatavojis droseli un gaisa kanālu. Vēlāk motoram nomainīti gultņi uz lodīšu gultņiem. Apmēram no 2000. gada ērģeles netika spēlētas. No 2003.gada oktobra līdz 2004.gada maijam ērģeles restaurēja Melbārža mūzikas instrumentu darbnīca. Par to sīkāk skat. http://www.ergeles.com/mersrags_res.htm
Avoti:
[1] K., Mērsrags// Svētdienas Rīts.- 1924.- Nr. 38.-14. sept.- 6. lpp.
|
Latvijas ērģeļu katalogs 
drukāt šo lapu 
