Ērģeles 1866. gadā par 600,- rbļ. būvējis, kā pats atzīmējis uz ērģeļu plēšu krēsla, no Gotas (Vācija) nākušais ērģeļbūvētājs Frīdrihs Veisenborns (Friedrich Weißenborn). Jāpiezīmē, ka ērģeļu cena ir izteikti konkurētspējīga ar, piem., F.Veisenborna skolotāja Augusta Martina darinājumiem. Tā 1863. gadā A.Martina būvētās Slokas baznīcas 8 reģistru ērģeles izmaksā 1050,- Rbļ.
Saukas draudzes mācītājs W.Müller visas baznīcas iekārtas, tajā skaitā, ērģeļu būves notikumu atzīmē laikrakstā Rigasche Zeitung, kur turpat viņam pievienojas arī ērģeļu pieņēmējs Jelgavas mūzikas direktors Rūdolfs Postelis (R.Postel):
Die Saukensche Orgel (10 Stimmen) erfüllt alle Ansprüche, die man in Hinsicht der Kraft, des Wohlklanges, der Reinheit der Stimmung und Sauberkeit der Arbeit überhaupt an ein Orgelwerk stellen kann..[1.]
Saukas ērģeles (10 balsis) piepilda visas vēlmes, kuras vispār var uzstādīt kādām ērģelēm attiecībā uz spēku, labskanību, skaņojuma tīrību un darba kvalitāti..
Te gan jāpiebilst, ka R.Postelis ir kļūdījies attiecībā uz balsu skaitu (patiesībā 9), visticamāk, ar to domājot reģistru slēgu skaitu spēles galdā.
Visticamāk, I pasaules karā zudušas visas oriģinālās prospekta stabules, to vietā šobrīd krāsotas cinka stabules.
1925. gada 18. jūlijā ērģeles skaņojis H.Kolbe. Savukārt Jēkabpils meistars Juris Sockis to darījis 1928.g. un atkārtoti 1938. gada augustā. (uzraksti uz apbūves).
1980-tajos gados trūkstošo stabuļu vietā jaunas vara stabules ērģeļu iekšienē izgatavojis Jānis Kalniņš.
[1.] Müller,W., Postel.R. Für Freunde des inneren Kirchenschmuckes und der Kirchenorgel // Rigasche Zeitung.-1866.-27.Dez.-No.300
Latvijas ērģeļu katalogs
drukāt šo lapu 
