Pirmās ērģeles jeb pozitīvs vēl iepriekšējā Smiltenes baznīcā minētas ap 1760.gadu, kad tās dāvina Smiltenes muižas īpašnieks majors fon Taube. Pozitīvam bija 8 balsis.[1.] Tā būvētājs šobrīd nav zināms.
Līdz ar jaunas baznīcas iesvētīšanu 1859.gada 18.oktobrī sāk skanēt arī ērģeles, kuras Smiltenes draudze 1847.gadā par 425(pēc cita avota 400 [2.]) sudraba rubļiem iegādājas no Rīgas Reformātu draudzes. Nav zināms, vai instruments bija uzstādīts vēl iepriekšējā Smiltenes dievnamā. Ziņas par šo ērģeļu vēsturi ir visai sīki dokumentētas izdevumā par Rīgas Reformātu baznīcas vēsturi. Instruments 1783.gadā tika pasūtīts ērģeļbūvētājiem Konciusam un Šteinam Valmierā par 793 Thl.45 F. Ērģeļu apraksts vēsta:

„die Orgel, die Zierathen und Leisten fein Metall vergoldet und stark mit Goldfirnis überzogen, der Grund an sich wie auch die Nebensachen hellblau angestrichen und die Tafeln abgezogen, die Hinderwandt Leinfarben weiß und auch schwarz angestrichen.” Ērģeles tātad bijušas gaiši zilā krāsā, ornamenti un līstes apzeltītas un pārklātas ar zelta laku, aizmugures siena krāsota balta un melna ar lineļļas krāsu. Divas romiešu koka figūras 1806.gadā pārdotas eltermanim Grunevaldam(Grunewald). Ērģeļu dispozīcija uzrādīta kādā 1796.gada rēķinā. Tām bija 2 manuāļi ar pedāli: 1.manuālī: Gedackt 8', Prinzipal 4', Gemshorn 8', Spitzfl öte 4 ', Nasat 3'; 2.manuālī: Gedackt 8', Blockfl öte 4', Prinzipal 2', Waldfl öte 2 ', Vox humāna 8'; pedālī: Subbass 16', Gedackt 8', Nachthorn 4' un Posaune 8', kopā 14 reģistri. 1796.gadā par 43 Thl. ērģeles remontējis Wander, 1824.g. no maija līdz augustam Kristins, 1830.g. kāds vārdā nenosaukts ērģeļbūvētājs no Hamburgas, 1832.gada vasarā ērģeles ar 4 jauniem reģistriem par 250 rbļ. papildinājis Joh.Buchert, tomēr, pēc kādas vēlāk minētas dispozīcijas, instruments neesot bijis būtiski izmainījies. [2.]

Ļoti vērtīgo H.A.Konciusa būvēto instrumentu, pievienodams 4 jaunus, līdz 17 reģistriem paplašina un Smiltenes dievnamā uzstāda Tirzas skolmeistars Leonhards Krenbergs (Kr önberg ). Smiltenes mācītājs K.Kundziņš raksta:

„Baznīcas priekšnieks Bandaus liek pārtaisīt no Rīgas Reformātu baznīcai iegādātās ērģeles Tirzas draudzes skolmeisteram Kroenbergam. Pēc līguma baznīcai un ērģelēm vajadzēja būt gatavām pa Jāņiem 1859. Bet darbu tikai nobeidza 20.septembrī. Iesvētīšana notika 18.oktobrī..” [3.]
1859.gada 2.novembrī „Mājas Viesis” plaši atspoguļo jaunās baznīcas, tostarp ērģeļu iesvētīšanu:

„ Šās ērģeles priekš kādiem gadiem Rīgā no Reformirtu (oriģ.rakst.)baznīcas pirktas par 425 rubļ.sudr., un tagad no Tirzes skolmeistera Kr ö nberga pārbūvētas un ar 4 jauniem reģisteriem vairotas. Šīm ērģelēm ir divi manuāli un zināms pedālis, kopā ar 17 skanēdamiem reģisteriem; tā pārbūvēšana maksā 700 rubļ. sudr. Šās ērģeles šai baznīcai pats Smiltenes lielskungs Bandawa ir šķiņķojis .”[4.] Šis fakts liek uzdot jautājumus, vai Joh.Buchert 1832.g. veicis tikai kādu esošu reģistru nomaiņu pret citiem vai pat samazinājis reģistru skaitu, jo iznāk, ka L.Krenbergs 1859.g. pievienojis 4 reģistrus un to palielinājis līdz 17 reģistriem.

Interesanti, ka Rīgas Reformātu baznīca jaunas ērģeles iegūst jau 1848.gadā, tādējādi vecais instruments uz uzstādīšanu jaunajā vietā gaidījis vairāk nekā 10 gadus vai arī jau atradies iepriekšējā baznīcā. Tādu ziņu gan trūkst. Par ērģeļu uzstādīšanu L.Krenbergam izmaksāti 1125,-sudraba rubļi[5.]
Līdzības ar Rīgas Jēkaba baznīcas ērģeļu apbūvi pieļauj domu, ka no H.A.Konciusa instrumenta līdz šodienai varētu būt saglabājusies plēšu telpas apbūve un ļoti iespējams, arī prospekta stabules.
Esošais instruments Smiltenes baznīcā iebūvēts 1889.gadā. Spēles galdā uz plāksnītes kā autors minēts C.Roller , kamēr presē atrodamās ziņas liecina, ka instrumentu būvējis J.Ratzmann no Liepājas. Ērģeļbūvētājs Jean Ratzmann ierodas Liepājā 1888.gadā, lai uzņemtos Sv.Trīsvienības baznīcas ērģeļu kopšanu.

K.K. [Kārlis Kundziņš?] laikrakstā „Balss” 1889.gada sākumā raksta:

„ Mūsu baznīcai apstellējām jaunas ērģeles ar 20 balsīm, kas šinī gadā, septembra mēnesī, nāks gatavas. Uz to nauda mums jau tika krāta no tā kapitāla(2000 rubļ.), ko nel. Smiltenes lielmāte atvēlēja mūsu baznīcai par labu, tad 1000 rubļ., ko Bānūža dzimtskungs dāvāja priekš jaunām baznīcas ērģelēm, un 600 rubļ., ko salasījām pa Latviešu draudzi, un 200 rubļ, kas sanāca no Vācu draudzes locekļiem. Ilgi par to spriedām, kur likt taisīt jaunās ērģeles, vai ārzemēs, vai iekšzemē, līdz kamēr ērģelnieks Sērmūkšļa kungs Liepājā mūs darīja uzmanīgus, ka Liepājā esot apmeties no Vāczemes Frankfurtes pilsētas jauns ērģeļu taisītājs Ratzmaņa kungs, kam darbs uzticēts pie Liepājas Vācu baznīcas lielajām ērģelēm. Caur Sērmūkšļa kunga laipno piepalīdzību noslēdzām kontraktu ar minēto ērģeļu taisītāju, kas še bij atbraucis, un tagad mūsu jaunās ērģeles jau darbā. Tās maksās 3400 rubļ.” [6.]

Tomēr ērģeļu būve, acīmredzot, ir aizkavējusies, jo to iesvētīšana notiek 1890.gada 4.februārī:

„ Bija jau arī reta svētku diena, tika iesvētītas mūsu mīļās baznīcas sen gaidītās jaunajas ērģeles. Pēc beigtiem Dievvārdiem sākās garīgs koncerts, kurā ņēma dalību mūsu vispāri pazīstamie mūzikas mākslenieki: Bētiņa, Šepsky un Sērmūkšļa kungi.” [7.]
Visticamāk, ērģeļu prospekts ir saglabājies no 1859.gada instrumenta un pēc visa spriežot, tajā joprojām atrodas H.A.Konciusa būvētās stabules, kas gan Konciusa, gan daļēji Krenberga ērģelēs bija skanošas.
Kāds sludinājums laikrakstā „Balss” atklāj arī veco baznīcas ērģeļu likteni:

„ Smiltenes pils pagasta valde caur šo dara zināmu, ka š.g. 27.septembrī, pulksten 10 pr.pusdienas, pie Smiltenes pils pagasta valdes, nopirktās vecās Smiltenes baznīcas ērģeles, mazāksolīšanā izdos pārtaisīšanai priekš pagasta skolām. Ērģeļu būvētāju kungi, kuri šo darbu vēlētos pieņemt, top uzaicināti, minētā dienā ierasties šā pagasta valdē. Pagasta vecākais: J.Mincis. Skrīv.:Johannsons” [8.] Ar instrumenta izsolīšanu tomēr tik raiti nav sekmējies, jo līdzīgs atkārtots sludinājums izskan vēl 1892.gada 15.jūnijā[9.]

 

Tālāko instrumenta vēsturi dokumentē uzraksti uz ērģeļu apbūves:

“Auf Violon 8' C1 39? Wind”
Igaunijā strādājušais ērģeļbūvētājs M üllverstedt t īrījis! un skaņojis ērģeles jau 1891.gadā. Pēc tam arī 1893. un 1895.gadā:

„Müllverstedt gereinigt und gestimmt den 20 u. 21 Sept 1891

dito den 6. u. 9. October 1893

dito den 12., 13., 14., October 1895”

„Den 30. Sept. 1 u. 2 [bez gada] October Balg und Kanale verklebt. Das Werke gereinigt und gestimmt”

Dzērbenes meistars Veiklis arī veicis instrumenta apkopi:

„[P.] Weiklis aus Serben gereinigt und gestimmt 11. VII 1918

Th Weikle aus Serben gereinigt und gestimmt den 7. VIII 1923

Weikle aus Serben repariert und gestimmt 1. apr. 1925”

Mazliet neparasti skan šī 1899.gada vēsts, ka nieka 9 gadus pēc uzbūvēšanas (paaugstināts mitrums?) jau bijusi nepieciešama visa instrumenta tīrīšana, plēšu un kanālu ādojuma labošana:

„1899 vom 6 bis 13 Sept mit dem Gehilfen H. Nieter die Pedalpfeifen abgetragen, das ganze Werk gereinigt, die Bälge u. Kanaele durch Belederung gebessert, viele kleine Reparature ausgeführt u. gestimmt”

 

 

•  Kundziņš, K. Ko mums stāsta vecās baznīcas grāmatas un baznīcas arhīvi//Svētdienas Rīts.-1926.-28.febr.-71.lpp.
•  [Abramowski, R],Chronik der deutsch-reformierten Gemeinde in Riga, Göttingen, 1933. -S.107.-108
•  Kundziņš, K. Ko mums stāsta vecās baznīcas grāmatas un baznīcas arhīvi//Svētdienas Rīts.-1926.-15.aug.-263.lpp.
•  Kā jaunu baznīcu iesvētīja Smiltenē//Mājas Viesis.-1859.-2.nov.-Nr.44
•  E.F.S. Widzeme//Latviešu Avīzes.-1859.-18.jūn.-Nr.25\
•  K.K. No Smiltenes//Balss.-1889.-22.febr.-Nr.8
•  No Smiltenes//Balss.-1890.-14.febr.-Nr.7
•  Sludinājums//Balss.-1890.-12.sept.-Nr37
•  Sludinājums//Baltijas Vēstnesis.-1892.-15.jūn.-Nr.133