Zaļenieku baznīcas iepriekšējās ērģeles, no kurām saglabājies ērģeļu prospekts ar stabulēm, būvējis Johann Theodor Tiedemann 1837.gadā. Iespējams, arī plēšas ir saglabājušās no viņa būvētā instrumenta. Ir ziņas, ka jau 1840.gadā Zaļenieku ērģeles pārbūvējis Carl Herrmann , kurš tobrīd dzīvoja Dobelē.
Tomēr instrumentu tādu, kādu to redzam šodien, C.Herrmann pabeidz 1862.gadā. 2000 rbļ izmaksājušās ērģeles iesvētītas 21.februārī.[1.]

1904.gadā Zaļenieku instrumentā vairākus oriģinālos reģistrus pret A.Laukhuff firmā izgatavotām stabulēm nomaina Jēkabpils meistars Platais:
„Šovasar baznīcas priekšniecība lika ērģeles pārlabot; daži novecojušies reģistri dabūja jaunas balsis, caur ko ērģeles skan daudzi jaukāki un mīlīgāki. Pārlabošanas darbus izdarīja ērģeļu būvētājs Platais no Jēkabmiesta.” [3.]

Draudzes protokolu grāmata liecina, ka ērģeles par 426,-Ls labotas 1931.gadā.
Zaļās draudzes padomes sēdē 1932.g. jūnijā Baznīcas valdes priekšnieks D.Biezbārdis ziņo, ka baznīcas ērģeļu plēšas ir galīgi nolietojušās. Plēšu atjaunošana maksā dārgi. Ir ienācis priekšlikums plēšu vietā pievienot ar elektrisko strāvu dzenamu ventilatoru, kurš izmaksā kopā ar uzstādīšanu apmēram Ls 150,-. Lai to izvestu dzīvē, nolemj iestāties par biedri Zaļenieku un apkārtnes elektriskās strāvas patērētāju sabiedrībā „Spuldze”, kura apņemas ievilkt pa pazeminātu paju Ls 200,- 100,- elektrisko strāvu baznīcā priekš ventilatora dzīšanas un apgaismošanas, un priekš apgaismošanas strāvu pastorātā. Līdzekļus priekš izdevumiem apsolījusi dāmu komiteja.[2.]

1932.gada 18.septembrī valdes sēdē izskan, ka elektriskais ventilators ir ierīkots.[2.]

1943.gadā ērģeles remontētas par 1140,-RM.[2.]

Sākot no 2004. gada ērģeļu remontu veic „Ugāles ērģeļbūves darbnīca”(UĒD). Šajā gadā (2004) veikta stabuļu un vējlāžu tīrīšana, mehānikas regulēšana, skaņošana.”

No 2011.gada oktobra līdz 2012.gada martam restaurētas 14 lielā , 9 centrālā un 36 trīsstūrveida torņa ērģeļu prospekta stabules. Darbus veica „UĒD”.[5.]

2012.gadā Zaļenieku ērģeles turpina restaurēt „Ugāles ērģeļbūves darbnīca”, veicot atgriešanos pie oriģinālajām menzūrām reģistros Gamba 8' un Geigenprincipal 8'. J.Kalniņa atzinums par 1904.g. veikto ērģeļu pārbūvi un rekonstrukcijas ierosinājums:

„20. gadsimta sākumā ievietotie “Laukhuff” firmas reģistri Gamba 8',Geigenprincipal 8' un Aeoline 8' ir pilnīgi savādāk konstruēti un intonēti nekāHermaņa reģistri un tādējādi neiekļaujas ērģeļu kopējā skaņas paletē. Gamba 8' ir klusāka, bez raksturīgās priekšskaņas, salīdzinot ar Hermaņa analogo reģistru; tādēļ kā soloreģistrs tā konfliktē ar citiem (pavadījuma) reģistriem, kā arī 8' kombinācijā nedod vajadzīgo virstoņu papildinājumu; savukārt Geigenprincipal 8' kā otrā manuāļa pamatreģistrs konfliktē ar pirmā manuāļa Principal 8' – rodas iespaids, ka skan dažādi instrumenti. Aeoline 8' ir Hermanim neraksturīgs reģistrs un nav atrodams nevienā viņa instrumentā. Lai Zaļenieku baznīcas ērģeles pilnībā atgūtu Hermaņa ērģelēm raksturīgo skanējumu, ir jārekonstruē aizvietotie reģistri Hermaņa stilā. Šajos trijos reģistros esošās “Laukhuff” fabrikas stabules nav uzskatāmas par valsts nozīmes mākslas pieminekļa – Zaļenieku baznīcas ērģeļu sastāvdaļu, bet gan tā degradējošu elementu.” [4.]

„Lai ērģeles atgūtu pilnībā savu māksliniecisko kvalitāti, ir jārekonstruē ar industriāli izgatavotām stabulēm aizvietotie reģistri Gamba 8', Geigenprincipal 8' un Aeoline 8'. Gamba 8' un Geigenprincipal 8' rekonstrukcijai par pamatu var ņemt Kandavas baznīcas ērģeļu (1864) analogo reģistru menzūras un konstrukciju. Kā rekonstrukcijas palīgelements izmantojami oriģinālie stabuļu turētāji ar neizmainītajiem caurumiem. Aeoline 8' ir Hermanim netipisks reģistrs un var droši apgalvot, ka tā vietā ir atradies cits reģistrs. Lai noskaidrotu, kāds varētu būt sākotnējais reģistrs, detalizēti jāizpēta stabuļu turētājs. Pēc meistara instrumentu stilistikas visticamākais, ka šajā vietā atradies Salicional 8', kura menzūras tāpat paņemamas no Kandavas ērģelēm. Rūpnieciski izgatavotās Laukhuff fabrikas stabules ierosinu atļaut izmantot Nöbbele baznīcas (Zviedrija) ērģeļu rekonstrukcijā. Tādā gadījumā Zviedrijas projekts būtu finansējuma avots Zaļenieku baznīcas ērģeļu rekonstrukcijai. Šo reģistru izvešana uz Zviedriju neradīs ne mazākos zaudējumus Latvijas ērģeļbūves vēsturei un kultūras mantojumam, jo mums ir daudz ērģeļu ar analogām Laukhuff fabrikas stabulēm, kur tās ir izmantotas stilistiski korekti mākslinieciski kvalitatīvā veidā. Kā piemēru minam visas divdesmitajā gadsimtā izgatavotās E.Martina, H.Kolbes, J.Jauģieša un citu meistaru ērģeles, kur visas metāla stabules ir Laukhuff fabrikas izgatavotas.”[4.]

2013.gadā „Ugāles ērģeļbūves darbnīca” pārlīmē 4 ķīļplēšas un katrai no tām izbūvē gaisa regulēšanas vārstu.

---------------------------------------------------------------------------------

1.Līgums ar Liepājas ērģeļbūvētāju K. Hermani par Zaļenieku baznīcas ērģeļu būvi. 1860. LVVA, 634. f., 1. apr., 147. l., 10. lp.

2. Pēc draudzes arhivāres Aritas Liepiņas sniegtajām ziņām.

3. No Zaļeniekiem//Baltijas Vēstnesis.-1904.-Nr.186.-18.aug.

4. J.Kalniņa atzinums 20.02.2012, iesniegts Zaļenieku ev.lut.draudzei

5. Gr ū tups, G., Izlabo bazn ī cas koristu nedarbus// Zemgales Ziņas.-2011.-Nr.149 (3932).- 27.dec.