Par iepriekšējām ērģelēm, kuras bijušas vairākas, izsmeļoša informācija atrodama avotā nr.1.
Pašreizējās ērģeles uzbūvētas 1907. gadā, taču strīdu dēļ iesvētītas tikai 1908.g. 9.martā [1., 2.]
1913. gadā automatizēta gaisa padeve[1.]
1944. gadā, baznīcai ciešot uzlidojuma laikā, nodarīti bojājumi arī ērģelēm. Cietušas, prospekta stabules (caurumi, iesitumi), stipri bojāts arī spēles galds. Apmēram puse 1.manuāļa taustiņi bijuši salauzti [ 3.]. Pēc tam noticis apjomīgs remonts, prospekta iekšpusē par to izdevās atrast ierakstu: Pēc bumbas postījuma ērģeles atremontējis ērģelnieks J.Lošards (Lošaks?) Cēsīs 1945. gada oktobrī.
Astoņdesmito gadu otrajā pusē sabojātas reģistru ieslēgu plastikas uzlīmes: nokasīta augšdaļa, uzlīmēti lieli papīra numuri. Astoņdesmitajos gados uzlīmētas arī jaunas pedāļa klaviatūras uzlīmes.
1997. gadā veikta spēles galda restaurācija: nomainīts izdilušais tūkojums manuāļa un pedāļa taustiņiem, nomainīts visu pneimatisko plēšiņu ādojums, kā arī veikti citi nepieciešamie darbi. Restaurāciju veica A.Melbārdis, V.Ilsums un M.Dzenītis.
Ap šā gadsimta sākumu ierīkotā centrālapkure atrisināja paaugstinātā mitruma problēmu, taču tās rezultātā instruments, kurš bija pieradis pie paaugstināta mitruma, kļuva nespēlējams. Visa instrumenta restaurāciju veikusi Melbārža mūzikas instrumentu darbnīca 2005.-2007.gadā.
Avoti:
1. Caune M. Vēsturiskās izpētes materiāli par Sv.Jāņa baznīcu Cēsīs. R.,1987 [Pieminekļu aizs. Inspekcijas arhīvā, 1477-122-KM]
2. Mūzikas Druva.-1908.-Nr.3.-46.lpp.
3. Ērģeļu pase (sastādījis A.Kalējs 1982.g.)
[Pieminekļu aizsardzības inspekcijas arhīvā, 25274-7264-4IV]
4. Spēles galda un ērģeļu izpēte 1997.g.