Esošo instrumentu Limbažu baznīcā uzbūvē Rīgas ērģeļbūvētājs Augusts Martins 1852.gadā un tā iesvētīšana notiek 10.augustā.
Kā vēsta ērģeļu iesvētīšanas atspoguļojums presē, pirms tam 50 gadus Limbažu draudzei kalpojis pozitīvs, kurš pēdējo reizi tiek lietots jauno ērģeļu iesvētīšanas dievkalpojumā. [1.]
Minēts, ka 1849. gadā pozitīvs ir galīgi nolietojies. Jaunu ērģeļu iegādei pirmos 100 rubļus dāvina apriņķa tiesas sekretārs Engelhards, 150 rubļus savāc ziedojumos, 600 rubļus dod Rīga.
Galvenais visu šo darbu ierosinātājs bijis G. Šmits, kas vairāk kā 50 gadus Limbažos izpildījis ērģelnieka vietu. [2.]
Minētā summa 850,-rbļ atbilst tai, kura minēta uzrakstā uz apbūves sienas un kuru, saskaņā ar šo uzrakstu, dāvinājusi Rīgas Kases kolēģija. A.Martin būvētajam instrumentam kopā bijuši 9-10 reģistri, 7 vai 8 manuālī un divi pedālī.

Ērģeļu apbūves sienas iekšpusē ziemeļu pusē ir uzraksts vācu val. (3. un 4. rinda no augšas pierakstītas vēlāk):

1852 im Juli und August Gestorben von 2 Februar 1891 alt 84 Jahren Erbaut von August Martin Orgelbauer und Instrumentmacher Meister zu Riga, gebürtig aus Erfurt XXXII Werk Im Bau begriffen: Die Johannes Kirchen Orgel zu Riga » Martins -- » -- -- » -- » lettische -- » -- zu Mitau » KeeKausche (?) -- » -- » Lemburgsche -- » -- » Subbathsche -- » -- Lemsal am 13 August 1852 [Turpat blakus vēl citā rokrakstā:] Preis 850 Rube vom Rigaischen (?) Cassecollegium geschenckt und von 10 August eingeweicht von H. Pastor Neuendrichen (?) Organist Cantor Schmiedt

1852.gadā jūlijā un augustā būvējis ērģeļu un instrumentu būvētājs Augusts Martins no Rīgas, dzimis Erfurtē. Miris 1891.gada 2.februārī 84 gadu vecumā. Opus XXXII. Tiek būvētas: Jāņa baznīcas ērģeles Rīgā Mārtiņa -----«----- latviešu -----«-----Jelgavā Ķekavas -----«----- Mālpils -----«----- Subates-----«----- Limbažos, 1852.gada 13.augustā [Blakus citā rokrakstā]: Cena 850 Rbļ No Rīgas Kases kolēģijas dāvināti un 10.augustā iesvētījis mācītājs Neuendricher[?] Ērģelnieks kantors Šmidts.

No citiem uzrakstiem redzam, ka pēc ērģeļu uzbūvēšanas A.Martins ar zināmu regularitāti instrumentu skaņojis. Šādas atzīmes ir izdarītas 1856.g. 30.maijā, 1860.g.3.novembrī, 1864.g.24.augustā, 1865.g.21.jūnijā (instrumentu skaņojis kāds cits ērģeļmeistars), 1868.g.28.septembrī.
Sākot no 1880.gada ērģeļu skaņošanu uzņemas Emīls Martins. Par viņa darbošanas vēsta sekojoši datumi: 22.11.1880., 3.12.1881., 10.07.1885., 15.07.1886., 7.11.1891 (uzraksts vēsta, ka šajā reizē pārlīmētas (beledert) arī ērģeļu plēšas, kas 1 dienas darbiem nebūtu īsti ticams), 15.10.1892., 13.09.1893., 3.11.1894., 3.10.1895., 20.09.1896. Tālāk paliels uzrakstu fragments uz apbūves šķiet izdzēsts vai nomazgāts, kas, iespējams, attiecas uz Kārļa Aleksandra Hermaņa darbošanos ērģelēs 1898.gadā un vēlāk. E.Martina darbošanās atsākas 1908.g.27.maijā, turpinās 8.10.1909, bet 22.09.1912 ir atzīme, ka viņš instrumentu arī remontējis.

1898.gadā ērģelēm II manuāli piebūvē Liepājas meistars Kārlis Aleksandrs Hermanis. Bez gada atzīmes uz II manuāļa Salicional 8’ “C” stabules atrodams uzraksts: “Hermann aus Libau hat den zweiten Manual zugebaut. Die Zinnpfeifen aus Deutschland. Die Floete 8’ ist von alten Martin.” “[C.A.]Hermanis no Liepājas piebūvēja II manuāli. Alvas stabules no Vācijas. Flöte 8’ ir no vecā Martina.” Kā redzams, K.A.Hermanis pamainījis arī I manuāļa dispozīciju, Flöte 8’ reģistru pārceļot uz II manuāli. Tomēr tas nav viss. Uz I manuāļa vējlādes redzam, ka arī Bourdon 16’ stabules pilnībā ir C.A.Herrmann darinātas, tāpat arī Principal 8’ un Viola di Gamba 8’ reģistru metāla stabules vairs nav A.Martin, bet gan vācu fabrikas, iespējams, Laukhuff vai Walcker, darinājums. K.A.Hermanis arī paaugstinājis prospektu, lai vismaz daļēji aizsegtu II manuāļa stabules.
Vēl uzraksts uz apbūves: “Tīrīts no 4.-9.jūlija 1934. A.Krans un R.Černovski (H.Kolbe Rīgā)”

Ap 1990. gadu J. Kalniņš ir izgatavojis ap 40 trūkstošo stabuļu (gandrīz visas Mixtur reģistrā). Lielākā daļa zudušo veco stabuļu vēlāk atradās starp pedāļa stabulēm polietilēna maisiņā (atradās, izceļot stabules). Viņš arī uzstādījis motoru zem plēšām. Vēlāk motors pārcelts uz pašreizējo vietu, likvidējot plēšu mīšanas iespēju (paminu gali nozāģēti, lai būtu vairāk vietas motoram).

2004. gadā ērģeles restaurējis A.Melbārdis. Turpmāk viņa atskaite par padarīto:
“Restaurācijas gaita. Darbi uzsākti maija beigās un pabeigti jūlijā. Izņemtas visas stabules. Ērģeļu iekšiene iztīrīta ar putekļu sūcēju, tad veikta mitrā tīrīšana. Darbi pie gaisa apgādes sistēmas šajā kārtā netika veikti. Darbi pie klaviatūrām un spēles skapja. Manuāļu klaviatūras noregulētas, to izdarīt bija samērā sarežģīti, jo grūti tikt klāt pie regulēšanas vietām. Pret pedāļa klaviatūras taustiņu galiem ir pleciņi uz kuriem taustiņi spiež, šķiet, ka tur arī radās lielākais troksnis. Pleciņi bijuši aplīmēti ar briežādu, kas tagad stipri nodilusi. Uz pleciņiem uzlīmēta jauna briežāda. Salabotas arī spēles skapja durtiņu eņģes, kas krita ārā skrūvju vietās. Darbi pie traktūras. II. manuāla traktūra ir regulējama tikai pie klaviatūras. Pie lādes izrādās, ka lielākajai daļai vellīšu pietrūkst gājiens un ventiļi nepaceļas pietiekoši, lai aizvērtos ciet. Nācās skrūvēt uz augšu dzelzs pleciņus, kas ierobežo vellīšu gājienu, lai pie lādes gājiens būtu mazāks un galdā nebūtu tik milzīgs (darbu uzsākot galdā gājiens bija 12 – 13 mm un arī tad pie lādes gājiens pietrūka). Taču visiem pleciņiem nebija iespējams piekļūt, jo zem traktūras ir pielīmēta leņķu līste, kuru noņemt man neizdevās. Par jaunu pieskrūvēti visi vaļīgie svina gabaliņi uz vellītēm. Pedāļa traktūrā bija nolūzuši vairāki veļļu pleciņi un aizvietoti ar saliektām skrūvēm. Velles izņemtas, izņemti ielauzto pleciņu gali. Izgatavoti un vietā ievietoti jauni dzelzs pleciņi. Vējlādes. Vējlāžu remonts tika veikts tās neatkabinot no traktūras un neceļot nost. I. manuāļa lāde. Izņemti visi ventiļi. Ventiļkastes abās vējlādes pusēs, prospekta pusē pedāļa kopeļa ventiļi. Kad ventiļi bija izņemti, kanceles iztīrītas ar dažāda lieluma pudeļu birstēm. Ventiļu kastē pret ventiļiem saglabājusies oriģināli uzlīmētā āda. Noņemti stabuļu dēļi, izņemot divus prospektam tuvākos reģistrus, jo tie uzmontēti tā, ka noņemt ļoti sarežģīti, nesalaužot konduktus uz Bourdon stabulēm. Salūza daudzi misiņa stieples posmiņi (Ø 1,6), kas pievieno traktūru ventilim lādē. Tie izgatavoti jauni. Dažām atsperēm bija sabojāts vijums (Ø 1,8 mm) arī tās izgatavotas no jauna. Ventiļi notīrīti un salikti atpakaļ. Ventiļu štftes, kas izgatavotas no misiņa vēl samērā labā stāvoklī. Izurbtas arī ielauztās ventiļkastes koka skrūves, ieliktas vietā jaunas. II. manuāļa lāde. Noņemti visi stabuļu dēļi. Vairākas dzelzs skrūves ielūza, tās izurbtas un caurumi aiztapoti. Ieliktas jaunas skrūves. Iztīrīta vējlādes iekšpuse, arī tur bija nokļuvuši gruži, kas varēja arī būt kaucēju cēlonis (stabuļu kājās un stabuļdēļu augšpusē izurbti caurumiņi). Caurumi stabuļdēļos aizlīmēti ar ādu, bet stabulēs aiztapoti (koka stabulēm) un aizlodēti (metāla stabulēm). Pedāļa vējlādei atklājās, ka pievienojuma posmiņi pie ventiļiem lūst (misiņš Ø 1,8), tāpat atklājās, ka aizmugures štiftes izgatavotas no dzelzs, dažas no tām nolūzušas. Dzelzs štiftes arī diezgan aprūsējušas (āda), tādēļ dažus ventiļus grūti izņemt. Rūsa notīrīta un nolauztās izgatavotas un iedzītas no jauna. Pedāļa lādē ventiļi ar divām atsperēm, atsperes saglabājušās labas, tikai atsevišķas ir neoriģinālas. Tās izgatavotas no jauna. Arī pedāļa lādei pret ventiļiem uzlīmēta āda. Kanceles iztīrītas ar pudeļu birstēm, tāpat kā I. manuāla lādei. Darbi pie stabulēm. Koka stabules. Slēgtajām stabulēm izvilktas visas spundes. Daudzām tās bija vairāk vai mazāk ielīmējušās. Subbass 16’ bija jāucina ar svinu, jo visas spundes bez rokturiem, praktiski visas spundes salūza. Šķiedra paralēla stabules asij, un spundes salīdzinoši plānas. Koka stabules visas tīrītas ar sausu un mitru. Vecās metāla stabules arī tīrītas ar sausu un mitru, jaunākās visas ar sausu un atsevišķas ar mitru (krāsas notašķījumi). Vietām stabules notašķītas arī ar eļļas krāsu, prospekta stabulēm tā noņemta ar krāsu noņēmēju. Atsevišķas koka stabules atlīmējušās (visvairāk Salicional 8’), tās salīmētas ar kaulu līmi, salīmēti arī visi salūzušie Subbass 16’ slēdzēji. Visas metāla stabules taisnotas uz stieņiem, sakārtotas arī skaņojamās šlices. kur nepieciešams, veikti arī lodējumi. Skaņošana uzsākta ar Principal 4’ reģistru prospektā. Tas izmantots arī par etalonu skaņošanai. Martinam Principal 4’ stabules bijušas „nogrieztas uz toni”, vēlāk iekšpusē pielodēti tādi kā alvas skaņojamie vāciņi. Skaņojot atklājās, ka pielodētie vāciņi ir lieki un jāgriež nost. Vietām bija salocītas arī stabuļu mutes un lūpas, kas prospekta stabulēm nav nekāds pārsteigums, jo ērti aizsniedzamas no priekšpuses. Mixtur reģistra stabules bija stipri sajauktas vietām. Dažas stabules bija sajauktas arī ar Octave 2’ reģistru. Pēc sašķirošanas atklājās, ka dažas stabules trūkst Octave 2’ reģistrā, jo jauno stabuļu gatavošanas laikā tās jau bijušas sajauktas. Daudzas Mixtur stabules bija pārdzītas par ½ toni, tās bija jālodē, lai varētu uzskaņot. Martina metāla stabuļu reģistru intonācija ļoti spēcīga, kājas un mutes maksimāli atvērtas. Hermaņa reģistri ir krietni romantiskāki, bet ērģeļu kopskaņai tas netraucē. Muzicēšanā apgrūtinoši ir II. manuāļa vājums salīdzinot ar I manuāli, taču tā ir attiecīgā laikmeta īpatnība. “

1. Lemsal, 10.August//Rigasche Zeitung.-1852.-27.Aug.-Nr.200
2. Sāns,P. [Limbažu dr.ērģelnieks], Limbažu ev. lut. baznīcas un draudzes 250 gadi.,-Limbaži., K. Paucīša spiestuve.,1930.