Skaistkalnes baznīcas ērģeles un to prospekts ir izcils 17.gs. beigu 18.gs. sākuma kultūrvēsturisks piemineklis. Tas līdz ar pašu 1692. gadā būvēto baznīcu un tās iekārtu, stilistiski ārkārtīgi tīrā veidā raksturo sakrālās mākslas vidi, kuru šajā reģionā veidojis Societas Jesu, jeb Jezuītu ordenis.
Skaistkalnes baznīcas ērģeles ir ievērojamā Kurzemes ērģeļbūvētāja Korneliusa Rāneusa (Cornelius Rhaneus) darbs. Vismazāk pārmaiņu piedzīvojusī instrumenta daļa ir prospekts. Ērģeļu prospekta tēlnieciskās detaļas, kā piemēram, eņģeļu figūrām pievienotās vijoles, izstrādātas tik filigrāni, ka sniedz ieskatu baroka laikmetā tipiskajās mūzikas instrumentu būves niansēs.
Ērģeles ir vairākas reizes dažādos laika periodos pārbūvētas, atstājot katra laikmeta estētiskajiem ideāliem atbilstošas izmaiņas gan dispozīcijas, tehnisko palīgierīču, gan arī krāsojuma ziņā.
Skaistkalnes baznīcas vēsturisko datu hronoloģija
1692. gadā pabeigta Skaistkalnes mūra baznīcas celtniecība.
Izgatavoti baznīcas iekārtas priekšmeti altāris un kancele.
17.gs. beigās 18.gs. sākumā iebūvē ērģeles.
1728. gadā pēc Ziemeļu kara baznīca remontēta (nav konkrētas norādes ko tieši remontē).
1742. gadā remontē celtnes apmetumu un krāso. Pārsedz baznīcas jumtu un torņus ar skārdu.
Izgatavots jauns altāris dienvidu sānjomā, tas tiek iesvētīts.
1666. 1773. gadam jezuītu periods.
18.gs. otrā pusē izgatavo altāri ziemeļu sānjomā.
1776. gads saistās ar tēlnieku Žanu Furānu, kā uzrāda mākslas zinātnieka P.Kampes sastādītais leksikons. Viņa veikums nav līdz šim identificēts.
1790. gadā vizitācijas protokolā minēts luktas krāsojums melns violets, balts. (V.Ilsums no arhīva materiāliem).
1797. gadā dienvidu sānjoma altāra gleznai piestiprināti aplikatīvi sudraba un misiņa kalumi.
1833. gadā baznīcā notiek renovācijas darbi.
1851. 1852. gados notiek lielāki remontdarbi un uzliek dakstiņa jumtu. No jauna tiek izbūvētas torņa smailes.
1856. gadā pārkrāso 1742. gadā būvēto sāna altāri.
1862. gada torņiem uzliek zaļi krāsotu skārda jumtu.
1885. gadā torņa jumtiņus nokrāso sarkanus.
1889. gadā remontdarbi ērģelēs (gada skaitlis uzrakstīts uz ērģeļu stabulēm un konstrukcijas V.Ilsuma sniegtie dati).
1923. gadā pēc Pirmā pasaules kara baznīca iegūst vienlaidus dakstiņa jumtu. Ieliek jaunus logus.
1773. 1929. gadam pēc jezuītu periods.
1932. gadā veikta baznīcas uzmērīšana.
1934. gadā draudze griezās pie Pieminekļu valdes ar lūgumu palīdzēt nomainīt satrunējušos baļķus.
1936. baznīcā ierīko elektrisko apgaismojumu.
1937. gadā nomaina jumta dakstiņus izveidojot dažus agrāk nebijušus lodziņus.
Otrā pasaules karā baznīca zaudēja abas torņa smailes, atiku galvenajā fasādē, daļēji tika nopostīts dienvidrietuma
torņa mūris.
1945. gadā uzliek pagaidu dēlīšu jumtu.
1929. 1949. gadam kapucīņu periods.
1952. gadā atjaunots jumta segums.
1970. gadā jumtam uzliek skārda segumu.
1979. gadā torņos uzliek krustus, kas izgatavoti pēc vecā parauga.
[Skaistkalnes baznīcas galveno vēsturisko datu hronoloģijai tika izmantota mākslas vēsturnieka Daiņa Bruģa sagatavotā brošūra (izdota 1995.gadā) Skaistkalnes baznīca. - Apkopojusi Aida Podziņa] Skaistkalnes ērģeļu prospekta zpētes materiāls.pdf ©Aida Podziņa 2009.