Zināms, ka ērģelītes bijušas jau iepriekšējā, 1752.gadā celtajā Velēnas baznīcā.[1] Tuvāku ziņu par tām trūkst.
Esošās ērģeles būvētas 1898.gadā un iesvētītas vienlaikus ar baznīcu 2.augustā.
Baznīcas Vēstnesis raksta:
Ar tagadējām ērģelēm lētuma un labuma ziņā mēs varam tikai lepoties, jo šejienes lauku draudzēs reti kur tādas atradīsi. Viņas būvēja ērģeļu meistars Sauers par 2946 rub. Par to pašu naudu tās tika arī atsūtītas līdz Rīgai. Ērģelēm ir 17 skanoši reģistri, divas manuāles un pedālis. Spēlējamā ietaise atrodas sevišķā skapītī, tā ka ērģelnieks spēlējot sēž altārim pretī.[..]Pašas skaņas ir mīkstas un aizgrābjošas. Tie, kas dzirdējuši veco ērģelīšu trīcošās skaņas, nevar par tagadējām ne nopriecāties vien.[1.]
1200 rbļ. ērģeļu būvei ziedojusi baronese Bēra, bet Finansu ministrija atlaidusi ievedmuitu ērģeļu ievešanai no Vācijas. Atklāšanas koncertu spēlējis Irlavas skolotāju semināra skolotājs Jānis Kade.[2]
Uzraksts uz apbūves durtiņām vēsta:
Diese Orgel wurde im Jahre 1898 gebaut von dem K önigl.Preußischen HofOrgelbaumeister Sauer aus Frankfurt.a.Oder. Aufgestellt von seinen Monteuren Wilh.Granzin und Joh.Domina. Rev. [idirt] vom Herrn Organist Regut aus Dorpat. Der Herr Pastor Hocher-Ehrw ürd. Kundsin und Herr Organist Tarseer waren zu dieser Zeit im Amt und Herr Lehrer Osol. Gloria Deo in Excelsis!
Šīs ērģeles 1898.gadā uzbūvēja karaliskā Prūsijas galma ērģeļbūves meistars Zauers no Frankfurtes pie Oderas. Uzstādīja viņa montieri Wilh.Granzin un Joh.Domina. Pieņēma ērģelnieks Reguts no Tērbatas.. Augsti godājamais mācītājs Kundziņš un ērģelnieks Tarsiers šajā laikā bija amatā un skolotājs Ozols. Gods Dievam augstībā!
Citi uzraksti:
1906.gada 8.novembrī instrumentu skaņojis E.Martins.
1923.gada 21.augustā K.Skerstens un H.Kolbe.
• Par Welanes jauno baznīcu//Baznīcas Vēstnesis.-1899.-Nr.5
• Aus dem Tirsen-Wellanschen Kirchspiel//D üna Zeitung. -1898.-12.Aug.-Nr.180
Latvijas ērģeļu katalogs
drukāt šo lapu 
