Slokas baznīcas ērģeles un to vēsture

Pirmās ērģeles vēl iepriekšējā, 1744.gadā celtajā baznīcā būvē Otto Kristofs Jaskovskis (Otto Christoph Jaskowsky) no Džūkstes- ērģeļbūvētājs, ērģelnieks un apriņķa skolas skolotājs Slokā. Nav zināms precīzs būves gads. 1830.gadā viņš darbojas kā ērģelnieks un apriņķa skolas skolotājs titulārpadomnieka rangā (Slokā?).

Ieraksts liecina, ka O.K.Jaskovskis ieguvis draudzes un maģistrāta atzinību, uzbūvējis ērģeles Slokā, un citur "baznīcas ērģeles un pozitīvus izgatavojis un labojis". 1830. gadā Sabiles draudzei viņš iesniedzis ērģeļu remonta izmaksu piedāvājumu [1] Baznīca, kuru pašlaik redzam Slokā, iesvētīta 1854. gada 31. janvārī. 8 reģistru ērģeles
1863. gadā par 1050 sudraba rubļiem būvē Rīgas ērģeļbūvētājs Augusts Martins (1808-1892) [2] .
1906. gadā šis instruments tiek atzīts par "vecu un nederīgu" [3] un 1907.gada 3.decembrī draudzes konvents ievēl ērģeļu būves komisiju jaunu ērģeļu iegādei. Komisijas sastāvā ietilpst baznīcas priekšnieks A.barons Ungerns-Sternbergs, pilsētas vecākais J.Stūls un draudzes mācītājs V.Rozenieks. [4]

Lēmums par jauna instrumenta būvi Slokas baznīcā tiek pieņemts 1911. gada 8. janvārī. E.F.Walcker&Co , Ludvigsburga būvēto ērģeļu iesvētīšana notiek 1911. gada 16. oktobrī . Ērģeles izmaksā ap 10 000 rbļ.

Īpašs Slokas instrumentam ir 3. manuālis, t.s. tālskanis, kura vējlāde novietota baznīcas bēniņos izbūvētā kanālā, bet skaņa caur īpaši izveidotu atveri izplūst tieši virs altāra. Kanāla būvi finansēja un realizēja Slokas celulozes fabrika un būves darbus, kā arī ērģeļu luktas pārbūvi vadīja fabrikas direktors-inženieris G.Uri (Oury) [5]
Ērģeļu luktu grezno uz koka gleznoti 12 apustuļu tēli, kas te nonākuši ne tik vien no 1744. gadā būvētās, bet pat vēl no iepriekšējās baznīcas. Tos saglabājis draudzes priekšnieks Rihards Polmanis (1857-1872, 1886-1890)
1917. gadā krievu karaspēks atkāpjoties, no ērģelēm izņem apmēram 150 stabules, pārsvarā Harmonia Aetheria 3f, kas nav atjaunotas līdz pat šodienai.
Sākot ar laiku pēc I pasaules kara ērģeles remontētas vairākkārt. Zināmā remontdarbu hronoloģija ir šāda:
1920. g. vasarā instrumentu remontē Skerstens, tomēr Harmonia Aetheria stabules neatjauno. Remonts izmaksā 7500,- Latvijas rubļus, kuri tiek savākti sarīkojot koncertu un “bazāru ar izsoli” [6]
1926.g. veikti ērģeļu remonta darbi par summu Ls 760-, darba veicējs un kas pie instrumenta darīts nav norādīts. [7]
1934.g. tiek nolemts ērģelēm ierīkot elektroventilatoru. Šajā sakarā tiek izskatīti 3 piedāvājumi:
1) H.Kolbe piedāvā uzstādīt 1,5 HP motoru „ar caurulēm un motora kasti” par Ls 850,-
2) Valmieras ērģeļbūvētājs J.Dūrējs “tikai par motoru un ventilatoru prasa Ls 650,- ārzemju ražojums, vai Ls 350,- vietējais [ražojums]
3) draudzes loceklis Voldemārs Sirzons piedāvā uzstādīt: 1) 2 HP motoru ar slēdzi un ventilatoru, Ls 320,- vietējais [ražojums] ; 2) koka vēja caurules, izbūvēt mūra telpu motora novietošanai trokšņa apslāpēšanai Ls 200,- ; 3) strāvas pievadu ar vadiem, kabeli un trīs fāzu skaitītāju Ls 380, kopējā summa Ls 900,-.

Piedāvājumu uzstādīt motoru reizē ar “atbildību par ierīces kārtīgu un lietderīgu materiālu iebūvi, darbu un ierīces kārtīgu darbību bez kādiem defektiem, kā to prasa ierīces nozīme, tas ir bez trokšņa” saņem V.Sirzons. [8] Motors līdz septembrim [9] tiek uzstādīts un lai gan šobrīd gaisu ērģelēm nenodrošina, vēl šodien ir redzams telpā pa labi no ieejas baznīcā.
1938. gada 7. janvārī tiek lemts uzsākt sarunas ar H.Kolbes firmu par ērģeļu skaņošanas līguma slēgšanu uz ilgāku laiku. [10] Kara laikā ērģeles ir stipri cietušas, un pastāv bažas, ka tās varētu kļūt nespēlējamas, tādēļ nolemj instrumentu remontēt.
1948. g. nogalē ērģeles atkal ir saremontētas un uzskaņotas, remonts izmaksā 4200,-rbļ. [11] Par veiktajiem darbiem un meistaru, kurš strādājis, tuvāk nekas nav zināms.
1955. g. ērģeļu remontam tērēti 1000 rbļ., veiktie darbi nav uzskaitīti. [12]
1957. g. rudenī ērģeles remontē Pēteris Maļinovskis. Par veiktajiem darbiem samaksāti 1500 rbļ. [13]
1957./1958. g. ērģelēm tiek iegādāts jauns motors. [14]
1960. g. vēlreiz ērģeles par Ls 1000,- labo P. Maļinovskis , viņš arī ziņo, ka pazudušas 4 stabules. [15] Par laika posmā līdz 1986. g. pie ērģelēm veiktajiem darbiem ziņu trūkst.
1986. gadā ērģeles tīra un remontē kooperatīvs “Latvijas ērģeles”, uzstāda jaunu motoru, pārlīmē apakšstaciju plēšiņas II un III manuālim un veic pilnīgu spēles galda remontu (diemžēl izmantojot neatbilstošu materiālu) . Par veiktajiem darbiem saglabājies ērģelnieka Arvīda Vainovska apraksts. (skat. pielikumā)
1997. gadā no janvāra līdz jūnijam spēles galda restaurāciju tā sliktās funkcionēšanas dēļ vēlreiz veic V.Ilsums, A.Melbārdis un M.Dzenītis. Laika posmā līdz 2001. gadam veikta III manuāļa švellera pneimatikas atjaunošana, uzstādīts elektromotors . 2003. g. iztīrītas un izgatavotas pēc oriģinālām menzūrām no jauna trūkstošās I manuāļa stabules. Stabules ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu izgatavoja ērģeļu restaurators Alvis Melbārdis.

© M.Dzenītis, draudzes ērģelnieks

[1] Kampe,P. Lexikon Liv-und Kurländischer Baumeister, Bauhandwerker und Baugestalter von 1400-1850 .-Stockholm, 1951.-Bd.I.-S.411
[2] Vidzeme 1864// Baznīcas Ziņas.-1865.-4.febr. -Nr.5.- 12.lpp.
[3] Mūzikas Druva.-1906.-Nr.12.
[4] Slokas baznīcas Konventa protokolu grāmata.-1907.-3.dec.-4.§
[5] Rozenieks,V.Slokas baznīca no 1567.g. līdz 1929.g.-Rīga,1929.-7.lpp.
[6] Slokas baznīcas Padomes protokoli.-1920.-18.jūl.- Nr.3
[7] Slokas baznīcas Padomes protokoli.- 1926.- 17.okt.-Nr.27
[8] Slokas ev.lut. Baznīcas valdes protokoli -1934.-27.maijs
[9] Tāpat -1934.-15.sept.- Nr. 33
[10] Tāpat -1938.-7.janv.-Nr.90
[11] Tāpat -1948.- 25.jūl.- Nr.7
[12] Tāpat -1956.-8.janv.-Nr.2
[13] Tāpat -1957.- 8. sep.-Nr. 9
[14] Tāpat - 1959.-11.janv. - Nr. 20
[15] Tāpat - 1960.- 8.maijs.- Nr. 29

Draudzes ērģelnieka Arvīda Vainovska apraksts par 1986.gadā veiktajiem remonta darbiem
P.Maļinovska paraksts ērģelēs